komerciāla programmatūra, kuru var iegādāties tikai par naudu, piemēram, operētājsistēma Windows 7, biroja pakete Microsoft Office u.tml.
programmatūra, kuru, lai pārbaudītu tās lietojamību, izplata bez maksas uz ierobežotu laiku. Pēc tam, kad noteiktais laika periods ir pagājis, situācija var būt dažāda, piemēram, programma var turpināt darboties, bet katru reizi pēc aktivizēšanas brīdināt par reģistrācijas nepieciešamību vai arī pārtraukt darboties. Jebkurā gadījumā programmas turpmāka lietošana ir nelikumīga, un tā ir jāatinstalē. Ja šo programmatūru grib izmantot regulāri, par to jāmaksā. Lietotājs par šo maksu parasti saņem papildus dokumentāciju, konsultācijas un nākamo bezmaksas versiju.
programmatūra, par kuru nav jāmaksā.
datorprogrammas, ko lietotājam dod bez maksas. Šādas programmas izplata, paziņojot par to esamību lietotājiem. Lai arī bezmaksas programmatūra iegūstama par brīvu, uz to attiecas autortiesības. Tas nozīmē, ka ar programmatūru nedrīkst veikt citas darbības kā tikai tās, ko autors ir norādījis licencē. Parasti autors atļauj programmatūru lietot, bet neļauj to pārdot.
programmatūra, kuru kopā ar tās pirmkodu bez maksas izplata lietotājiem. Savukārt lietotāji to var lietot, modificēt un izplatīt tālāk, ja tie garantē, ka norādes uz sākotnējā izstrādājuma autora vārdu un autortiesībām netiek dzēstas vai mainītas un ka programmatūrā veiktās izmaiņas ir skaidri norādītas.
plašas sabiedrības lietošanai nodota programmatūra, ko neaizsargā autortiesības.
programmatūra, kuras pirmkodu atklāti izmanto tās veidotāji un lietotāji. Šādas programmatūras priekšrocība ir iespēja tās programmētājiem un izmantotājiem jau programmas izstrādes gaitā attīstīt un pielāgot programmu specifisku uzdevumu risināšanai. Kā atklātās pirmkoda programmatūras piemērus var minēt operētājsistēmu Linux vai biroja paketi Open Office.
Jebkura gadījuma programmatūras lietošanas noteikumus nosaka programmatūras licence (software licence).
